Otrā talka Lucavsalā

Pagājušajā nedēļas nogalē, izmantojot lielisko laiku un pavasara tuvumu, turpinājām sakopt un tuvāk iepazīt iznomāto zemes gabaliņu Lucavsalā.

Jāsaka, ka zem nokaltušās pērnās veģetācijas turpināja atklāties dažādas, brīžam visai aizdomīgas, cilvēku darbības paliekas. Pat nespeciālistam ir skaidrs, ka nākotnes arheologi, kas pētīs mūsu laiku, visticamāk šo periodu klasificēs kā stikla un plastmasas laikmetu. Kopumā tika savākti teju 10 maisi atkritumu, kas tagad gaida Lielo Talku un iespēju tikt izvestiem no šejienes.

Cītīgi strādājot vairākiem brīvprātīgajiem Arheostudijas palīgiem, no saaugušajiem “džungļiem” tika atbrīvota zemes gabala centrālā daļa, izzāģēti nokaltušie koku zari un veidots nosacīts norobežojošs “aizcirtums” gar robežām, jo iepriekšējais drāšu žogs bija vienkārši, hmm, nozudis :)

Darba gaitā starp atkritumu grēdām tika piefiksēti arī atsevišķi interesi raisošāki atradumi, kā neskaidras izcelsmes māla sievietes statujas fragmenti, dzelzs nazis, sena dzelzs grābekļa paliekas, piekaramā atslēga ar laužņa iedarbības pēdām, dažādas dzelzs būvdetaļas kā eņģes un apkalumi un pat porcelāna tasītes paliekas.

Darbojoties dārzā, tika piefiksēti arī virkne spārnoto un ziņkārīgo kaimiņu, kā mazais un dižraibais dzenis, melnais meža strazds, lielā zīlīte un labi augstu gaisā – gājputnu, domājams, dzērvju grupa, kas atgriežas no siltajām zemēm. Turklāt atradās vēl viena ligzdiņa – visticamāk tā piederējusi kādai no daudzajām kauķu sugām. Faktiski visi dalībnieki bija vienisprātis, ka ir zināms pārsteuiguma moments faktā, ka tik zaļa teritorija atrodas tik tuvu pilsētas centram un nu ar nepacietību atkal jau gaidām nākamās brīvās dienas, lai turpinātu izzināt, kādus pārsteigumus šī vieta mums sagatavojusi vēl!